Nācu mājās no vilcienstacijas pēc darba, izdomāju iegriezties veikalā un re, beidzot arī es redzēju bēgļu bariņus, kuriem piešķirtas aukles atstarojošās vestēs, lai šos pavadītu līdz pārtikas sadales punktam (kādi 100 bēgļi):
- nevienas sievietes (OK, tās piecas, kuras tika laivā, gaida šos Beatrikses teātra zālē, kur šie pagaidām nomitināti; kādi 500 cilvēki, vismaz tā ziņās raksta);
- lielais vairums vīriešu - ne vecāki par 30;
- un jau faking tagad, TAGAD daļa no šiem blenž kā nenormāli tikai tāpēc, ka šodien gadījās tā retā reize, kad man mugurā ir svārki līdz celim.
Knapi degunus apsildījuši.

Cerams,ka viņiem drīz būs bēgļu statuss, dzīvoklis, pabalsts, darbs, sievietes, jo es negribu domāt par to, kas notiks, ja praktiskā puse netiks nokārtota pietiekami ātri. Zinkā, daudz jaunu džeku kopā = daudz ašu ideju. Un tiešā tuvumā kā reiz Nīderlandes svarīgākā vilcienstacija. Ja Utrehtā kaut kas notiek, tad liela daļa dzelceļa satiksmes ir bloķēta.