Pirmo dienu uz Zilā kalna downhill trasēm - pārsvarā visi kritumi un citi tehniskie elementi šķita mazāki un vieglāk pārvarami. Progress! Pēdējo, melno trasi braucot, īpaši nestresoju arī tad, kad uzrāvos uz stāvuma, kur braucu diezgan ātri un pakaļējā riepa sāka driftot pa kreisi un pa labi - galvenais bija noturēties trases ietvaros, jo trases diezgan šauras un koku tur arī it nemaz netrūkst. Turklāt, man izdevās nokārtot pārbaudi, kur beigās jālec step-up un beidzot varēju braukt pa tramplīnu trasi. Vasaras beigās ceru, ka varēšu pārlidot pāri "galdiem" kādu divu divriteņu garumā - lecu stabili, bet raustos no ātrākiem ieskrējieniem, lai lektu tālāk un augstāk.

Bet tā džeku bārdu mode ir vnk bvuē. Kaut kādi Gendalfa armijas biedri.