Netālu no mājas ir riteņbraukšanas trase ar mazajiem pampakiem un lielākiem lecam-pampakiem, kur mīļotais dzīvesbriedis realizē savu trenera talantu uz dramatisko izmēģinājuma trusīti - mani. Sākumā man bija jāiemācās pareizi izmantot roku un dibena spēks, lai iemācītos pareizos ritmus un iesēdienu un iespiedienu brīžus, kas ļautu nebeidzami riņķot pa mazo pampaku trasi. Kad man apnika cīnīties ar aritmiju, nācās braukt pa lielajiem tramplīniem un pareizi ieliekties riteņa stabilitātes vārdā un neatsist imaginārās olas pret rāmi un zodu pret stūri un vienā no reizēm man sanāca nejauši palekties, pēc kā tika secināts, ka nekas traks tas nav un tā nu es tur raustījos kā puņķis uz (drāts) sava ciskudriļļa taisot mikrolecieniņus (toties atraujot abas riepas no saskares punkta ar zemi).

Šodien arī nekāds miers nav gaidāms, jo Ganaraskas meža enduro noma bija ielikusi bildi ar hondām tikko-no-kastes un mums tās jābrauc izmēģināt.