Šodien atkal gājām spēlēt galda tenisu (lai slava Kanādas sabiedriskajiem centriem!). Kad kādas 10-15 minūtes bijām spēlējuši, viena ķīnieša sirds neizturēja skatu, kur viņa etniskās dzimtenes iecienītais sporta veids ir novests līdz izsmieklam divu baltīšu izpildījumā un viņš nāca mūs mācīt. Iedeva savas labās raketes, bumbiņas un mācīja kā jāsit, cik augstu elkonis jātur, kāds ir pareizs vēziens, kurā vietā pie galda jāstāv, kā pretiniekam dzīvi padarīt grūtāku, cik dziļi ceļos jāieliecas un tad pats tikai servēja un servēja, un servēja un lika mums trenēt atsitienus gan no labās, gan no kreisās puses. Man šodien beidzot izdevās vairāki skaisti smash (par kuriem vienādiņ apskaudu savus NL kolēģus, kad ar šiem spēlēju), kad atvēzējies un sit pa bumbiņu tā, ka pretinieks nevar uzņemt tik spēcīgu un ātru servi. Tas bija reāli skaisti!
Un vēl uzdāvināja vienu bumbiņu, jo mūsējās neesot labas. Me like!