Pagājšnedēļ uz manu darbu bija atnācis Sinterklāss ar Melnajiem Pēteriem un tā kā man ir jāpiedzīvo holandiskās tradīcijas, jo varbūt drīzumā tās līdz ar zemi būs nolīdzinājis tolerances buldozers (kolēģes druškas iepērkot melnos pēterus vairumā, jo pēc gadiem būs relikvija un dzīvu naudu maksāšot, haha), tad es gāju viņus skatīt. Tad nu saaicināti tur darbinieku bērni, Sinterklāss tur klēpī grāmatu un lasa kādi nu šie baigi labie, kamēr cita mana kolēģe, kas to pasākumu rīko, izdomā, ka vajag izspēlēt joku un pēkšņi telpā atskan mans vārds un man jāiet, gribu vai ne, pie tā Sinterklāsa un Melnais Pēteris ieber rokā sauju pepernoten un tad es fiksi taisījos prom, jo lai arī es esmu baigā atenšnhōr, tomēr grūti, kad esi 10x un vairākreiz vecāka par citiem Sinterklāsa klientiem.