Pat nepieskaroties punktam "kāāādus sūdus izdod pasaules līmenī", kā arī punktam "kādas ir tulkotās literatūras iespējas angliskajā pasaulē" (hint: sūdīgas),
kruta literatūra kā konsistenta parādība (nevis nejaušība), manuprāt, rodas no diviem punktiem: pirmkārt, tīri tehniski-praktiskas zināšanas (apgūtas vai nu mācoties, vai metodom naučnovo vtika) un, otrkārt, ļooooti ilgs darbs rakstot, nu reāli pēc kaut kāda 5.-10. uzrakstītās grāmatas (apjoma ziņā vismaz) tu sāc apjēgt, ko dari, un tad pie kādas 15. sāc rakstīt labi (optimālā variantā tās pirmās grāmatas netiek izdotas :D).

Tbš ja valsts vispār kaut kādā veidā grib šo procesu atbalstīt, tad opcija "dodam cilvēkam burkānus, jo viņš raksta pieņemamā kvalitātē, cerēsim, ka uzrakstīs šedevru" nemaz nav tik slikta.

Protams, to, kā noteikt, kurā brīdī cilvēki sāk izlaisties un rullēt gurķi, vot tas ir atsevišķs jautājums.

Ai, un par visu to jau es kaut kad savā cibā cepos, ap to mirkli, kad tu sāki šūties par Ascendumu.