n arī teicienam, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Un vēl, ka Dievs visu redz un bez Viņa svētības nenokrīt ne mats. Kā gan es, kas nekad neesmu to mācījusies, varu rakstīt?! Dīvaina un sarežģīta pasaule, kurā visi lidināmies kā sīki ziedu puteklīši vasaras pļavā. Kādu noķer un aiznes palaidnīgs vējš, cits sapinas it kā nevainīga zirneklīša mīkstajos, lipīgajos tīklos, bet vēl kāds, nosēdies uz košas, smaržīgas ziedlapiņas, mierīgi izbauda saules glāstus un dzīvo pārliecībā, ka tie viņam pienākas ,,par smukām acīm”... (C) Ingūna