Tikko man stāstīja, kā visa kultūras dzīve tiek pārvaldīta Parīzē. Proti - māksla vai mūzika, opera, vienalga kas - tu nevari dabūt nevienu augstāku amatu (piemēram, operas direktora vietu), ja neesi bijis uz sarunām un iepaticies Iva Sent Lorāna bijušajam mīļākajam:) Tu esi izgājis visu konkursu, dabūjis maksimālo punktu skaitu, bet pēc tam tev jābrauc uz Kannām un jāsatiek šis teju simtgadīgais princis, pelēkais mākslas kardināls. Un, ja viņam nepatiks tava žakete vai kāds žests, tad aizmirsti par operas direktora posteni. Lūk.
Tā ka mums te Latvijā ir pārākā demokrātija, un iespējas ir visiem vienlīdzīgas.