Nuuuu. Telpas principā ir dārga izprieca, un dženeralī ir labāk, ja tās ir tavas, nevis tu tās īrē/aizņemies no citiem. (T.i., izdevniecībām ir savas telpas un tās ir ierobežotas, citām organizācijām vai nu ir savas telpas un tās ir ierobežotas, vai arī telpu nav un tās ir vai nu jāīrē par nejēdzīgi lielām naudām, vai arī no kaut kā jādiedelē, kas galīgi nav viegli - been there, done that, not fun at all. Pie tam es pat biju nevis diedelētājs, bet cilvēks, kas ar prodžektiņu mētājās no vienām telpām uz citām.)

Organizācijas un biedrības jau arī to dara - bet tā parasti ir autora viesošanās uz dažām dienām vai kāda konference, kur, teiksim, var apmainīties ar tiem e-pastiem, nodibināt kaut kādu pazīšanos, pāris reizes iedzert, bet nu strādāt tādos apstākļos nav iespējams.

Nu lūk, un kaut kādā ideālā-utopiskā pasaulē rakstnieku mājas funkcija ir sabāzt kopā rakstniekus un tulkotājus, lai viņiem pietiek laiks, teiksim, kaut ko palasīt vienam no otra, kaut ko iztulkot, varbūt uzcept kādu koncepciju literatūras antoloģijai, savstarpēji saprast, ko tad tieši tulkot un vienoties par detaļām - un tā ir viena no tām lietām, ko ir labāk darīt klātienē un tam koncentrējoties, nevis paralēli mēģinot apdarīt visus ikdienas darbus/pievācot ģimeni/whatever. Nu, piemēram, es tagad rediģēju vienu grāmatu jau kādu mēnesi vai divus, neesmu ne pusē, bet objektīvi, ja mēs ar autoru sasēstos kopā tādā Ventspils mājā, tad pa abiem savestu to visu kārtībā mēneša laikā bez problēmām un kvalitatīvāk nekā "es tev uzrakstīšu, tu man atbildi, kad būs iespēja".

[Protams, šeit inherentā problēma ir tā, ka tie, kam visvairāk vajag iespēju aizlaisties nafig no darba un ģimenes un pastrādāt, attiecīgi nevar atļauties to mēnesi pazust, bet nu tā ir mana personiskā sāpe. :)]

Kaut kādu sarakstiņu ar rezidentiem var atrast šeit - http://www.ventspilshouse.lv/index_lv.php - tur augšā uz tās jautājumzīmes nospied