Noskatījos vienu vecu autobiogrāfisku filmu "Serpico" ar Alu Pačino galvenajā lomā. Īsumā - labais policists un sliktie policisti. Īpaši uzrunāja epizode, kur viņa draudzene viņam stāsta pasaku par karali, kuram bija karļvalsts un karaļvalsts vidū bija aka. Taču kādudien ļaunā burve saindēja akas ūdeni, no kuras padzērās visi karaļvalsts iemītnieki un kļuva traki, izņemot karali, kurš no akas nepadzērās. Pēc kāda laika tauta sāka dumpoties un gribēja tikt no karaļa vaļā, jo, viņuprāt, karalis bija sajucis prātā. Tad arī karalis padzērās no akas un tauta uzgavilēja un viņu atkal pieņēma, jo karalis bija atguvis saprātu.