Mājas pārvaldniekonkuls ir tik jauks. Īstenībā, sākumā viņš uz mani šķībi skatījās, jo viņam nepatika, ka dzīvokļa īrniece nebija ar šamo saskaņojusi apakšīrniecības ģēlas, bet, ņemot vērā, ka es vienmēr visus liftā satiktos penšus sveicinu un citreiz arī parunājos un pieturu durvis un naktīs skaļi neālējos, tad viņa akmenscietā sirds ir nereāli atmaigusi un šodien, kad nācu prasīt dūmu detektoram jaunu bateriju, jo savādāk tas sūds mēdz iepīkstēties, šis pilnīgi bija gatavs skriet man līdzi uz dzīvokli to bateriju nomainīt, jo tas, protams, ir tik ahūni sarežģīti. Bet nu es viņu no šī soļa atturēju. Lai gan man tik un tā nācās noskatīties demo, kā to sūdu noņemt no sienas (klusēju par to, ka jau 10x to esmu izdarījusi), kā attaisīt (tas pats storijs) un ka baterija ir jāliekot šitā (mhm). Droši vien trauma no dzīves penšu mājā, kur viss jāizskaidro kā ābečniekiem.
Vispār, runājot par penšiem, sen neesmu satikusi Frenu, kura izskatās kā veca, bet joprojām aktīva grūpija.