Tā kā vakardien bija ādas vēža saķeršanai īsteni piemēroti apstākļi (neviena mākoņa pie debesīm), bija pēdīgais laiks lekt bērīšiem mugurā, nobraukt 12 nervus kutinošus kilometrus pa Toronto ielām un pārbaudīt nervu stingrību iestājoties miljons cilvēku rindā uz kasēm un savu veiksmes faktoru - tiks vai netiks pirmajā vilnī uz prāmi, kas ved pāri uz apsolīto zemi par 7 dolāriem. Ar rindu paveicās, jo tā bija visātrākā no visām, bet ar tikšanu uz pirmo prāmi ne tik ļoti, jo vārti tika aizcirsti burtiski degungalā, taču sabeigtie nervi drīz vien tika reabilitēti, jo turpat blakus kā reiz pienāca prāmis, kas ved uz salas centru, kur drīz vien nonācām - lai satiktu to miljardu, kas uz turieni bija aizdevies no rīta. Nosauksim to par "atrodi sevī cilvēkmīlestību" pēcpusdienu.
Kopumā bija OK - ir iegūti jauni, svaigi apdegumi un ķeksīts "biju salā" ir ievilkts un uz turieni var vairs nekad nedoties.