Šodien centāmies nobraukt Seven Summits, uzkārpījāmies kaut kur pāri pusceļam uz pirmo virsotni un tad atklājās, ka vienam ričukam ir megaaplaisa svarīgā savienojumā un nācās griezties atpakaļ. Par laimi, attiecīgais savienojumsūds ir līdzi, tā kā tagad galvenais ir paspēt to nomainīt līdz vakara downhill šatlam.
Vakar mūs kopā ar vēl četriem Nelsonā uzveda kalna galā un tad nu mēs laidām lejā. Mans draugs brauca visiem pa priekšu un tad vienā brīdi pāri viņa takai pārskrēja grizli lācis. Visi saķērām nedaudz paniku un, cik vien ātri varējām, kratījāmies tālāk. Man liekas, ka es konkrēto posmu nobraucu tik ātri kā vēl nekad. Tie lāči arī diezgan regulāri noliek savus ekskrementus takas vidū - laikam lai cilvēki zina, kurš tur mežā ir galvenais. Bija arī pirmais kaut cik nopietnais kritiens, jo aizķēru ar stūres ragu koku takas malā un tad nu lidoju krūmos - par laimi, nosēdiens bija diezgan mīksts un dibenvaigi palīdzēja visu noamortizēt. Apsitu potīti, bet tā pārstāja sāpēt diezgan drīz, bet rokas gan vēl kādu laiku drusku trīcēja.
Atvaļinājums iet uz beigām, kas nozīmē, ka drīz būsim atpakaļ Toronto un varēsim atpūsties.