Šodien bija prīmā diena, jo tā bija mana pēdējā darba diena konkrētajā darbavietā, pēc kuras es, visa tāda spārnota (jo nevajadzēs vairāk tur atgriezties), aizdevos uz, diemžēl, pēdējo bmx mākslas pulciņa sesiju, kura šoreiz ievilkās līdz desmitiem vakarā ierasto septiņu vietā, taču viss - cēla mērķa vārdā. Vienīgā pulciņa meitene netiek uz nākamo-pēdējo sesiju un mēs iespringām, lai viņas riteni pabeigtu un viņa ar to varētu aizbraukt mājās. Viņas mamma sēdējā kādu stundu pacietīgi gaidīdama uz soliņa, bet tas bija vienkārši neizsakāmi lieliski, kad Aišiba, sēžot uz sava pabeigtā riteņa teica, ka viņa ir laimīga un viņas mamma arī bija ļoti priecīga, jo abas ar Aliju riktīgi saslavējām viņas meitu. Un nebija pat nekas jāizfantazē, jo Aišiba savu riteni bija nokrāsojusi ļoti mākslinieciski, trijās krāsās, ar krāsu pārejām un visādiem rimbuļiem un svītrām un izdarījusi to ļoti rūpīgi.
Mājās braucot nevarēju vien pārstāt smaidīt!