Šodien man bija viens sirdi plosošs moments riteņdarbnīcā. Ierodas ģimene - tēvs, māte un trīs meitas. Kā noskaidrojas, šie ir uz gadu pārcēlušies uz Toronto no Madrides. Mazākās meitenes ir supercute un viņas gribēja saviem riteņiem stūres ragu galos pielikt spilgtos, vējā plīvojošos skariņu pušķus. Lietoto sūdu kastē atradām piemērotus ragu galu aizbāžņus, bet, ak tu skāde, tajos nav caurumu, lai tos pušķus piespraustu. Bet neko, priekš tam ir skrūvgrieži. Bet, nākamā nelaime - aizbāžņi ir tādi, ka nav iespējams izdurt caurumus tā, lai tie izietu cauri aizbāznim taisni, kā rezultātā tā arī nekādi nesanāca tos pušķus pielikt. Sliktākais tas, ka otras māsas ričukam bija pareizie turekļi, kuros bija pušķiem paredzētie caurumi. Un kaut arī tas bērns mani mierināja un teica "that's OK", tas bija vienkārši sirdi plosošs "that's OK". Un blakus esošajā riteņu veikalā arī nebija vajadzīgo rokturu uzmavu vai aizbāžņu.
Kā lai tagad šo aizmirst.