Pa ceļam uz darbu mētājas beigts jenots, taču vakar pa gājēj/riteņbraucēju celiņu man pretī nāca viens dzīvs - viss savās laupītāja brillēs. Nobijās un centās bēgt, bet nav, kur sprukt, abās pusēs žogi - viens norobežo ielu, bet otrs - māju pagalmu. Un tad jenots man nodemonstrēja, kā šis ar savām ķepiņām turoties un atsperoties, ciku-caku, prot uzkāpt pa drāšu žogu.