Vakar atklājām ūberlielisku riteņošanas taku piemājas parkā/mežā ar vairākiem foršiem downhill posmiem, kur bija viss - saknes, baļķi un baļķīši, šauras maliņas, akmeņi. Ideāla vieta, lai trenētos! Un ļoti skaisti - brauc pa tādu mežainu ieleju, kur saulei grūti ielauzties un jūties kā tādā apburtajā mežā. Un daļa takas iet gar upīti. Apkārt šaudās vāveres un šamo bērni un pa kādam zaķim ar.
Tāpat vakar nobraucu pa vienu diezgan stāvu nogāzi, kur iepriekš nevarēju saņemties. Kad piebraucu pie malas, aiz muguras nostājās pāris skatītāji un tad nu man nebija atkāpšanās ceļa - vajadzēja braukt. Un kā jau nereti gadās, nobrauciens bija diezgan viegls. Bailēm lielas acis vienkārši. Toties iestrēgu pie otrā nobrauciena posma divu metāla trubu galu dēļ - vienkārši tāpēc, ka es uz tiem galiem skatos, pastāv iespēja, ka uzbraukšu virsū. Bet nekas, gan jau nākamajā izbraucienā tikšu galā arī ar to.