Vienkarši tas sīcis paņem ļoooti daudz laika!! Es sava bērna tēvam ar visu laiku saku - sīcis šobrīd ir prioritāte kaut vai vienkārši tāpēc, ka viņš nesaprot vārdu "tūliņ" - viņam vajag tagad, momentā, un uz vietas!!! Un raudāšana krīt uz nerviem. Bet tas nebūs mūžīgi. Uz tāda sīča jūti, cik ātri laiks skrien - nupat vēl nebija vispār, a tagad jau smejas un giglina, drīz skries kājām, ne attapties nepaspēsim, kad sāks runāt pretī un lietot alkoholu, utt, utt, un beigu galā mēs visi nomirsim, bet ne par to stāsts...
Stāsts vecs kā bībele - kur būs tava "manta", tur arī tavas domas, un par to arī cibas ieraksti. a lielākā daļa laika jāpavada ar sīci, un tur neko nedarīsi, par to arī raksta. Bet tas pāries.