02:28 naktī, bet nekādi neizdodas aizmigt. Atvilkos līdz viesistabai/virtuvei/riteņu noliktavai, iekritu dīvānā, pārsedzos ar dīvānpārsegu (izņemot pupus, apkures sezona joprojām svilina), aizgāju līdz prezidenta mājas lapai, iesmēju par viņa sabiedrisko attiecību projektu vadītājas Karīnas Rāviņas-Plekstes traktorista iedegumu viņas oficiālajā e-portretā un izēdu visu sašķēlēto tītara krūti pa taisno no iepakojuma, jo tikai tā ir garšīgi.
Šajā ierakstā nu jau ir trīs krūtis.
No sākuma es centos aizmigt zaldātiņā - uz muguras, rokas kārtīgi gar sāniem, jo es atkal nejauši izlasīju par to, ka guļot uz sāniem drīz vien jāsāk lietot sejas krēms ar hilariousskābi (tagad smejos par savu joku). Viena doma ved pie nākamās un tad es sāku sacerēt visādas grandiozas atbildes uz intervētāju jautājumiem, pēc kuru uzklausīšanas mani, droši vien, drīz vien mani laipni izvada ar suņiem lejup pa korporatīvajām kāpnēm. Tad es gāju padzerties. Tad, atceroties, ka pa nakti noteikti gulēšu uz tiem sasodītajiem sāniem un cietīs seja, pasniedzos pēc ķermeņa/sejas/matu sausās citrusaugļu eļļas pudelītes (eļļa uz tausti ir pat ļoti šķidra, bet vai tā ir arī slapja?) un iesmērēju potenciālajās ģīmja problēmzonās. Miegs gan joprojām nebija nevienā acī un pārējo jūs jau zināt (sākot ar pirmo šī ieraksta teikumu).
Iešu mēģināt vēlreiz.