Braucu tramvajā un mugurā man bija zilā snova jaka uz kuras ir sazīmēti visādi ķiņķēziņi: zaķi, roboti, raķetes. Es stāvēju kājās un turējos pie krēsla roktura, bet krēslā sēdēja sieviete ar apmēram gadu vecu mazuli klēpī, kuram, protams, interesē visas logu slēģu skrūvītes un kloķīši un tad viņš ieraudzīja manas jakas ķēmiņus un pēkšņi izstiepa savu mazo ķepiņu un viņus noglaudīja, vienreiz, otreiz.