Manuprāt, "pārmēru" laimīgie un pozitīvie, kā arī tie, kurus tādi uzvelk un riebjas, ir no vienas šlakas - tāda kā melnā un baltā govs, kas staigā pavadā ap vienu un to pašu mietiņu. Un kad abas sabadās ar ragiem, tad gūst apstiprinājumu savām domām par vienai otras eksistenci. Bet jautājums ir - kāpēc vispār eksistē mietiņš un pavada? Ommmmm.