Par pozitīvo, kā jau parasti, runājot, viena no lietām, ko esmu iemācījusies pēc aiziešanas pasaulē laimi meklēt, ir pieņemt komplimentus. Kā arī, šeit var kļūt arī par vēl pieklājīgāku cilvēku, jo papildus "sorry" gūzmām, te vēl visi nemitīgi pietur durvis (kad tu vēl esi no tām kilometra attālumā), pietur liftu, piesit kundzēm gados pie pleca, lai norādītu, ka pārpildītā metro ir atbrīvojusies vieta, utt. Veikalos, restorānos, bāros gaiss virmo no "have a good one", "cheers", "here you go darling/sweatheart/love" un citiem ausij patīkamiem vārdiem. Nu es esmu iemanījusies paspēt veikli atjautāt ar "and how are you?", jo pēc ierašanās es sākumā pārāk ilgi plikšķināju acis un nepaspēju "atcirst" ar to pašu :D Toties mājas lifts ir viena no sarunām bagātākajām vietām, kur 20 stāvu ietvaros paspēj apspriest visu - laikapstākļus, kādas tad šķirnes sunis šoreiz brauc liftā, lifta lēnumu, izdevīgāko dienu veļas mazgāšanai un kā tad man iet tajās darba intervijās, utt. Ā, un vienvakar mēs aizrautīgi skatījāmies Top Gear un pēkšņi dzirdam, ka durvju vēstuļcaurums nograb - nobrīnamies, ka šoreiz tik vēlu spamu atnesuši, bet nepievēršam uzmanību. Pēc raidījuma atrodu salocītu lapu, kur uzrakstīts "Lūdzu, pagrieziet klusāk mūziku! Paraksts, dzīvokļa numurs". Cik smalki! Bez dauzīšanas pie sienas, durvīm vai radiatoriem, bet paziņojot par savu sāpi ar roku rakstītā pieklājīgā vēstulē. Tagad Top Gear "dziesmas" pagriežam klusāk.