Paskatījos to ierakstu, un man šķiet, tu runā par pavisam citu tēmu. Konkrētajā ierakstā runa ir par sarunām tuvu draugu starpā, un tuvi draugi savā starpā mēdz runāt atklātāk, tostarp ar patiesu abpusēju ieinteresētību apspriest visādi citādi no pieklājības viedokļa tabu jautājumus. Abpusēju - jo ar tuvu draugu var arī pašam gribēties "par to parunāt", kā arī savstarpēji (paš)paironizēt.

Par tevis uzsākto tēmu runājot, es tādos gadījumos parasti par atbildi paraustu plecus, un tālākais ir atkarīgs no tā, kas ir jautātājs. Manā gadījumā visbiežākie jautātāji ir visādi imigrācijas un konsulāro dienestu darbinieki (nav bērnu = fiktīva laulība!!!), kuriem asi atcirst nebūtu vēlams. Par atbildi es parasti paraustu plecus un izteiksmīgi klusēju, un parasti turpmāka tincināšana neseko. Manis pēc, lai domā ko grib. Vispār es neapvainojos un nedusmojos par cilvēku ziņkārību kā tādu šajā sakarā un neesmu noskaņota katram nevainīgam paviršam pavaicātājam uzreiz klupt krāgā, nepieklājīgā formā pārmetot vaicātājam pieklājības trūkumu. Galvenais, lai neturpina tincināšanu, un parasti neturpina arī.