Vakar, kā jau kapitālisma vergam piederas, vazājos pa IKEA meklējot noderīgus krāmus mājai. Staigājam pa show-room, ieraugam svarus. Pirmais uzkāpj mans draugs. "Tie svari ir nepareizi!". Uzkāpju es. "Tie svari ir salūzuši!"
Izsēdējāmies pa matračiem. "Nē, šitā mēs neko nesapratīsim! Tev vajag man uzgulties virsū un tad varēs redzēt, cik dziļi iespiež!" Tomēr tur bija bērni. Ak jā, viens bērns, vēloties patrakot tāpat kā vecāki (ar ieskrējienu ielekt gultā), ieskrējās bet, tukls būdams, gultā neieleca, bet apdauzījās pret rāmi.
Vispār, šeit man ir baigā neuzticība pārtikai. Neesmu vēl nekādas sastāvdaļas īsti čekojusi, bet visu laiku ir sajūta, ka šeit viņiem noteikti pārtika ir ķīmiskāka. Turklāt tas, ka man ir kaut kāda jocīga alerģija (gandrīz nemanāmi izsitumi uz vēdera) liek tam ticēt vēl vairāk. Jocīgi, jo es nekad neesmu bijusi alerģiska. Ja nu vienīgi spēju kādā izraisīt alerģiju pret sevi.
Rīt ir konelingendingenninegen (nekādi nespēju atcerēties Koninginnedag) - Karalienes dzimšanas diena un pilsētā būs baigākais burziņš un andele, jāuzlādē fotoaparāts gatavībā. Jāiet iepirkt paika un dzērieni, jo jau viedais Džeroms K. Džeroms ir teicis, ka "slāpes - tas ir drausmīgs posts!"