Te ir daudz vecu cilvēku. Tādi, kādus Rīgā neredz. Vecīši, kuri laiž pa veloceliņiem un ietvēm ar motorizētiem krēsliem, kas aprīkoti ar stūri. Vai arī lētāks variants - pašstumjams četrriteņu sēdeklis/galdiņš. Te viņiem ir dzīve arī tad, kad jau grūti paiet. Nemaz nebrīnītos, ja tos motorizētos krēslus daļēji vai pilnībā subsidē no sociālā budžeta. Te ir arī īpašas daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļi ir pielāgoti penšiem - gan cenas, gan iekārtojuma ziņā (piemēram, nav sliekšņu, kuriem nevar tikt pāri).