Atcerējos. Pirms pāris dienām sēdēju Ķekavas pieturā, gaidīju mikriņu. Kaut kādā brīdī izlīda piedzēries jauneklis ar šņabja pudeli rokā, apsēdās blakus, kko murgoja pie sevis. Tad vienā brīdī viņam kļuva garlaicīgi un viņš sāka man piekasīties. Es ignorēju, tad viņš vienā brīdī pienāca no sāniem, paķēra manu kāju un sāka vilkt, es iekrampējos beņķī un ar otru kāju sāku viņam spert. Atlaidās. Tad es piecēlos, pamanīju ka nāk mikriņš, piebēgu klāt, ielecu iekšā un teicu, lai to tur nelaiž iekšā. Šoferis bija saprotošs un to lohu neielaida. Šobrīd manu kreiso kāju rotā skaisti zilumi. Drošvien pati uzprasījos.