Tieši pretēji - jādod palīdzība šīm sievietēm - gan morāla (telefoni, konsultācijas) gan fiziska (brūču apkopšana, plāksteri, ziedes). Jo dažreiz no šādām situācijām nav izejas. Tas, ko citi saka: šķiries, ej projām utt utjp ir absolūta tufte un dažreiz nav iespējams.
Sabiedrībā ir pārāk dziļi iesakņojies standarta uzskats par šo - pārsvarā tiek vainotas sievietes. Un tieši sievietes tiek sauktas par vājām un tizlām, jo itkā ļaujot sev darīt pāri (arī atkārtoti).
Un pats galvenais ir atcerēties, ka tas, ka tu tiec pazemots (morāli vai fiziski) nav nekas apsveicams, tāpēc pašai sievietei ir ļoti jāsaņemas, lai kādam to pastāstītu - reti tiek stāstīts ģimenei vai draugiem, lai nesastaptos ar 'sabiedrības' nosodījumu, bet profesionāla palīdzība bieži vien ir dārga vai grūti atrodama.
Ai, lai nu kā - manuprāt ļoti sāpīgs un aktuāls temats - ja es būtu miljonāre, tad uztaisītu kaut kādu atbalsta centru sievietēm ar šādu 'pieredzi'.