Nu tur jau tas pieder pie lietas un pārāk netraumē. Īstenībā, ne jau sīkie, bet viņu vecāki ir problēma, kas iet kā tanki, savus lolojumus sargājot, lai gan īstenībā, tā nav sargāšana, bet gan pohujs par citiem. Principā, tā kā es biju tajā sektorā, kur ir mazie bērni, līdz 5-6 gadiem, tad ļoti labi var redzēt, ka cilvēkus interesē tikai un vienīgi savi bērni un nav tās sajūtas, ka lūk, šeit ir cilvēki, kuriem patīk bērni.

Piemēram, bērniem ir savs speciālais nodalījums, ar pirātu kuģi un maziem slīdkalniņiem un es biju vienīgā, kas savam pieskatāmajam teica, lai slīdkalniņā pagaida un uzreiz nešļūc pakaļ citam bērnam, jo masu atšķirības bērniem ir dažādas un ja viens mazkilogramīgais būs priekšā, tad aiz muguras šļūcošais smagākais ar kājām iebrauks tam pirmajam mugurā un viņa tā arī darīja - pagaidīja, kamēr cits nošļūc un tikai tad šļūca pati. Mani fascinē citu vecāku pofigisms tādās lietās.