Šodien biju Centrāltirgū. Varbūt jau esmu rakstīju, bet dārzeņu paviljonā ir tāds paliels stends ar spāņu ēdamlietām. Man jau sirdij tuvākā ir desu vitrīna un šodien ieraudzīju, ka viņi pārdod vēl vienu labo lietu - katalāņu tradicionālo ķiploku "majonēzi" (sastāvā ir eļļa, ķiploki, olas dzeltenums, sāls) - kad bijām Spānijā, tad vienā restorānā šito atnesa - ļoti garšīgi kopā ar gaļu. Turklāt šodien aiz letes bija arī īsts spānis, kurš šo to saprata latviski, bet pārsvarā runāja krieviski. Tāds kolorīts un atvērts un beigās novēlēja patīkamu vakaru. Forši taču. Šodien arī izskatījās, ka viņi ir paplašinājuši preču klāstu, bet man bija bail notriekt saimniecības naudu lielos apmēros, tāpēc labāk tā pārāk daudz neskatījos, kas tur vēl tāds labs. Un vēl arī tās tirgus tantes mēdz pret mani izturēties kā pret bērniņu un es jau tik to vien daru, kā cenšos iekosties tai savai bērnībai astē un nelaist vaļā. Kā arī beigās nenoturējos un aizgāju arī līdz puķēm, kur sācies intensīvs puķuzirņu laiks un kā gan bez tiem mājās iet.
Tāpēc arī ārzemēs es cenšos nelaist garām iespēju apmeklēt tirgus, jo tur ir krāsas, smaržas, garšas un dzīve.