Vakar redzēju taureņus, krupjus un krupju seksu, sikspārni un ūdenžurku! Tas viss - pie mūsu iecienītā ezera Rīgas pievārtē, pirmajā šīgada piknikā. Kura laikā es saelpojos svaigu gaisu tā, ka mājās atplīsu uz pāris stundām.

Pēdējā "Shape" ir intervija, kur Rozīte, Kosīte un vēl kaut kāda losīte runāja par to, kādas ir mūsdienu māmiņas, un bija jautājums par to, kā tad ar to stereotipu, ka sievietei nākas no daudz kā atteikties bērna dēļ. Un viņas visas, atbildot uz šo, pieminēja klubus. Ne tādā nozīmē, ka viņām būtu baisi žēl, ka nav vairs tās nakts dzīves, bet nu tik nožēlojami, ka vienīgais, kas ienāk prātā, atbildot uz šādu jautājumi, ir klubi. Es laikam pērku tos sievišķos žurnālus, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka šajā vidē nekas nemainās. Pīļu dīķis, košas spalvas, eko šmeko, "citādi", joga, dievs un visa pārējā huiņa.