man šķiet ir tā- vecāki negrib būt sliktie (nu, lai apkārtejie redz, ka viņi ir stingri, bargi, nežēlīgi), bet tā rezultātā viss ir vēl sliktāk - bezpriģels, aizkaitinājums un pašnavnieciskas tieksmes:D

Es ar bērnu tēvu, kopš esmu atpakaļ pilsetā sapratām (pēc tā, ka mums to bieži tā vēlīgi aizrāda sveši cilvēki, vai piem. izsaka līdzjūtību bērnam)- esam ļoti stingri vecāki.
Ja sīkie taisa kaut kādu ņegu-ņagu (veikalā, iepirkumu centrā, spēļu laukumā, ciemos, kafē), ir viens brīdinājums, tad pokerfeisis, stingrs satvēriens aiz rokas un aizvešana prom no notikuma vietas. Tālāk ir varianti, sīkais var sapsihoties, saspītēties un iet mājās(tas protams nav forši pašam pieaugušajam arī, bet jāsaņemas :D ) vai nomierināties, un mēs ejam atpakaļ mēģināt vēlreiz. Protams, jo vecāki viņi paliek, jo biežāk izvēlas otro variantu, vai vispār līdz izvēlei nemaz nenonāk.