I want it and I want it now!
Vakar ap kaut kādiem septiņiem, jo biju aizsēdējusies darbā, stāvēju rimčikā pie salātu sadales punkta, rokā papīrs ar numuru, kas ir par padsmit vairāk nekā mirgo uz tablo. Ēst gribas kā trakam sunim slēpot, tāpēc gribas ātrāk tikt mājās, bet salātu kraušanas operators tikai viens un lēns. Pastāvēju dažas minūtes, sapratu, ka gaidīt - tā nav mana rakstura īpašība, savirpināju papīru ar numuriņu bumbiņā, iemetu to ar slaidu, niknu, ātru loku sakrautajā marinēto gurķu burku grēdā un aizslāju prom, pie zivju konserviem. Fakjū, rindas!