Man ar vienīgo (jaunāko) māsu ir 4 gadu starpība un es šodien visiem vecākiem (un vecvecākiem) varu pateikt, lūk, ko:
nekad nebāziet vienam bērnam acīs to, cik redz labs, gudrs un kārtīgs ir tas otrs un ka tas ir tas spožais piemērs, uz ko tiekties. Šitas diezgan normāli čakarēja manas un māsas attiecības. Jo es jutos kā tāda viedā un krutā, savukārt māsa vienmēr ieturēja attieksmi "fuck this shit" un tik un tā darīja blēņas un neklausīja un viņas drēbes skapī nekad nebija kārtībā un ja viņa gāja spēlēties, tad mājās pārnāca tikai tad, kad gribēja, nevis tad, kad bija solījusi. Man liekas, ka viņa pat speciāli taisīja vairāk sūdus, lai kaut kā izceltos, jo mani no manas pareizības un izcilības troņa varēja nogāzt tikai tā, ka sīkā nāca ar mani kauties un kad es viņai tā pamatīgāk iekāvu, kad zē bē palika, tad no vecākiem atrāvos es.