Es nesapņoju, man viss notiek pa īstam.
Vispār, kaut kas, kaut kad, kaut ko manī mainīja un es beidzu kaut ko gaidīt, kaut ko cerēt, būvēt gaisa pilis un paradoksāli, bet tieši tad viss sāka notikt. Ja neskaita bērnību, var teikt, ka šis ir piepildītākais laiks, kāds man ir bijis, turklāt nav iemesla, ka kaut kas šajā ziņā mainīsies.