Šodien man bija pārāk daudz laika domāt, tāpēc es izdomāju, ka neesmu seksīga. Par laimi, pēc darba mēs braucām ar krosinieku pa iecienīto smilšu karjeru un šobrīd esmu atbraukusi mājās tik iesvīdusi un seksīga kā vēl nekad, jo šodien, tā kā tā ir jau trešā reize pēdējo 5 dienu laikā, kad hujārījām, baiļu faktors bija pazeminājies un es ļāvos ātrumam un kā izrādās, tā tiešām ir, ka vēl ātrāk ir stabilāk un labāk. Izbaudīju braukšanu no sirds un no rajona.
Bet nu kam gan es to stāstu, jo smilšu fetišu sapratīs tikai kāds, kurš pats ar krosinieku gāž.
Es pat sāku izrādīties un taisīt mazos aplīšus cenšoties pēc iespējas vairāk sagāzt moci slīpi un sanest pakaļējo ratu un kaut arī draugs jau stāv ar ķiveri galvā, es tik šaujos garām ar paceltu rādītājpirkstu, ka "nu vēl tikai vienu apli".
Šodien esmu tiešām lepna par sevi.
Liels panākums!