Visvairāk to, cik svarīga man ir mana zeme, es saprotu, kad aizbraucu kaut kur ceļojumā vai komandējumā.
Es nespēju bez tās mūsu banānu republikas un lidošana mājup vienmēr ir ciešanas, jo es nevaru sagaidīt, kad mazā, intrišku plosītā lidosta Rīga parādīsies iluminatorā. Un prasu stjuratēm "are we there yet? are we there yet?"
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: