Lieliska diena pludmalē vakar - tik daudz krānu vienuviet sen nebija redzēts (jāteic, ka es gan pārāk tomēr neskatos, jo visi ir veci, resni, nesmuki un krāns pie šādiem ķermeņiem - pēc kā gan tas var izskatīties uz tāda fona? Atbilde: kā mikroskopisks cīsiņš). No beibēm bija tikai viena ļoti jēdzīga, taču viņa brida pa tām kāpām kaut kur prom un kaut kā jocīgi būtu bijis ar riteņiem sekot, jo gan jau pa ceļam nāktos arī kādam pāri pārbraukt, tik biezi tur bija vakar, jā.
Ūdens likās tāds vēss, bet ja kāds nelietīgi apšļaksta, tad jau vienalga un beigās jau pierod, tāpēc kārtīgi izplosījos pa to mūsu zirga galvas līci un man ir pamatotas aizdomas, ka mans dzīvesbriedis cenšas tikt no manis vaļā, jo nevar taču tā būt, ka astoņpadsmit reizes no vietas viņam nejauši sanāk mani pabāzt zem ūdens. Tas viss aiz tā, ka stiprākos eksemplārus jālikvidē pirmos, savādāk viņi saceļas un sāk valdīt. Soon.