Tūrs ir riktīgi iedvesmojošs cilvēks. Vispirms dabā apskatīju viņa pieminekli dzimtajā pilsētā Larvīkā, pirms gadiem divdesmitvieniem. Norvēģi jau tādi pieticīgu ļaužu (toreiz vēl bija) un arī savu jantes likumu žņaugos — draugs toreiz stāstīja, ka tas esot vienīgais piemineklis, ko norški vēl dzīvam tautietim uzslējuši, parasti jau tādas lietas tik postmortemā ceļ. Abet vēl 10 gadus vēlāk veco vīru ar sprigano franču sieviņu izdevās sarokot Rīgā — nu, riktīgi iedvesmojošs cilvēks, vēl iedvesmojošāks par pieminekli.