Nē, grūtnieces jau nu nemaz nav ļaunas - mana draudzene ļoti labi zināja, ka Burtnieks draugiem.lv ir mana mīļākā spēle un vispār vienīgais iemesls, kāpēc tur iegriezos un zināja arī to, ka man bija palicis visupēdīgākais gabaliņš, lai varētu turpināt spēlēt, bet nē, tai asinskārajai harpijai mani bija jāuzvar un pēdējo naudiņu jāatņem. Mhm, tāda ir tā sieviešu draudzība. Kā tad, maigas, trauslas un sargājamas. Pēdējo prieciņu atņems!
Un tad man bija jāķeras pie žīda viltības un jātaisa papildprofils, lai tiktu pie bezmaksas spēlēm.

Runājot par manu fenomenālo izklaidību - I did it again - izgāju no darba agrāk, lai paspētu aizbraukt un apsveikt draudzeni ar diploma saņemšanu, rozes arī nopirktas, un, kā tad, ierados pie universitātes gan, tikai nepareizās. Jā, nu tas vispār kaut kā ir jocīgi iedomāties, ka RTU studentiem diplomus saņemt jādodas uz LU Lielo aulu, bet es jau vispār daudz ko spēju iedomāties, turklāt LU aula man bija daudz izdevīgāka no dislokācijas viedokļa.

Un vēl es tikko kaitināju kaimiņu suni, jo viņam ir vēl švakāki nervi kā man un viņš konkrēti uzvelkas, mazais spalvu kušķis, hehehe.