Pēc miegainajiem Jāņiem beidzot sākās īstās brīvdienas – riteņi tika iecelti un pēc makgaivera metodes piestiprināti kulbā un mēs devāmies nevis sist ceļus*, bet sist auto piekari pa ceļiem. Pēc vizītes pierobežā (te ir bērnudārzs, kur es gāju, bet tur aiz meža – skola, bet šī ir mana vecāmamma, mīļais) jeb oficiālās daļas, devāmies uz Dobeli un pa ceļam piestājām Tērvetē un ar ričukiem pagonkojām pa Anneles kanneles takām, apskatījām koka ķiņķēziņus un vēl es vienā pagriezienā pēc pārliecīgas bremžu spiešanas paņēmu uz sāna sūnās un visvairāk sāpēja tas, ka to redzēja pieci pieaugušie, kas tur pastaigājās. Nākamā pietura – Dobele, vēl viens manas bērnības atskaites punkts. Ļoti kruti bija tas, ka palikām viesu namā, kas atrodas uz tās pašas ielas, kur kādreiz dzīvoja mana vecāmamma. Turklāt, ejot ietusēt bulkas uz pilsētu, sastapu viņas kaimiņieni, kura mūždien, un arī vakar, to vien dara, kā nāk vai iet vai rokas pa savu piemājas dārzu. Viss ir palicis mazs un sarāvies. Bez maz var iekraut savu bērnību kabatā.
Vispār, Dobeli man vajag blakus mājām, jo Dobeles krogā „Tērvete” milzu šķīvi ar garšīgiem kartupeļiem, salātiem un divām lielām mirušas cūkas termiski apstrādātām gaļas šķēlēm var nopirkt par 3 latiem.
Vēlreiz gribu izcelt viesu namu, kas uz tās manas bērnības takas un kas saucas „Eglāji”. Pirmkārt – lēti – 14 Ls par istabu mājā divām personām. Protams, par šo naudu jau nevar cerēt, lai tapetes būtu stilīgās krāsās un gultasveļa saskaņota, BET pagalmā bija batuts. Tur gan plosījās „Eglāju” saimnieka trīs acuraugi – mazie mazbērni – bet par laimi, bija vakars un viņiem bija jāiet gulēt un beidzot arī lielie cilvēki varēja kārtīgi izlēkāties. Otrkārt, papildus batutam tur vēl pagalmā bija: drusku šķībs basketbola grozs (kas man palīdzēja 3x no 4 x vinnēt mīnusos), volejbola laukums, vēl kaut kas tāds un ļoti grūsna kaķene. Vienvārdsakot, par tiem 14 latiem man tur ļoti patika. Sekskanālus pa tv gan neatradām, bet tovakar, par laimi, rādīja vismaz Victoria’s Secret šovu. Un tad jau bija rīts.
Dobele ir reālākā frizētavu meka – stāvot konkrētā vietā var redzēt uzreiz 3 frizētavas. Tā kā man kā reiz mati bija palikuši pārāk gari, izlēmu, ka no rīta aiziešu uz pilsētas krutāko šā veida iestādījumu – Glamour. Bet nu liels bija aplauziens, ka Glamour vēl tikai tiek iekārtots. Tomēr, bez matu griezuma nepaliku – turpat aiz stūra bija kārtējā cirptuve un ja jūs redzētu, kā frizieru šķēres rokās iemirdzas, kad ierauga manus garos matus. Pēc stundu ilgas graizīšanas, samaksāju 5 Ls (superžīds! (lasīt kā „superbingo!”) un ierados visa tāda izfēnota krodziņā „Tērvete”, lai pabrokastotu ar savu bf.
Un te nu tas galvenais iemesls – šodien pie Dobeles, trasē „Ceļa ēzeļi” bija Superkausa motokrosa posms un bija ļoti forši un putekļaini. Un kvadraciklos brauca viena beibe un es viņu pie sevis klusībā atbalstīju un domās stāvēju trases malā ar lielu plakātu, uz kura ar rõzā mirdzošiem burtiem rakstīts „Meiteņu spēks!” un „Sieviešu vientiesība!” (respektīvi, vien(ādas)tiesība(s) ar džekiem). Turklāt, vienā no braucieniem viņa bija 13. vietā no 19. Visi pārējie bija vīriešu izcelsmes braucēji.
Un tad mēs atgriezāmies Rīgā, lai ierastos kā reiz tad, kad ierodas mūsu pirmie couchsurfing viesi, kuri tagad tusē pa Vecrīgu.
Kārtējā lieliskā nedēļas nogale.

*hit the road Jack