Piekrītu.

Par trešo līdzekli - tas ir drīzāk psiholoģijas, nevis politikas jautājums. Vienotības piemērs parāda, ka nodibināt jau var visu ko, bet organizēti un mērķtiecīgi sastrādāties tā nodibinājuma iekšienē ir šausmīgi grūti. Katram savas ambīcijas, plāni un redzējums. Oligarhu partijās tāda problēma nepastāv, jo tur ir disciplīna - kā baķka teica, tā arī būs.