Tikšanās vietu mainīt drīkst
Vakar bijām sarunājušas ar draudzeni tikties vienā kafejnīcā, kura uz Blaumaņa ielas. "Jā, jā, zinu, kur tas ir" bija mani vārdi sarunu beidzot. Tad nu vakar, kā 95% gadījumu, esmu precīzi laikā, sēdu, šķirstu žurnālu, domāju par to, kāpēc sievietes mūždien kavē tikšanos ar mani, kad šī man zvana un jautā, kur es esmu. Protams, ka es biju aizgājusi uz citu kafejnīcu, bet par laimi, vismaz uz tās pašas ielas. Vakara gaitā gan nonācām arī īstenajā tikšanās punktā - Sapņi un kaut kas tur. Interjērs tāds patizls (par nosaukumu vispār neizteikšos), bet toties patīkami skaļi skan mūzika un var droši visu izrunāt saucot lietas īstajos vārdos. Bet, kaut arī man ļoti nepatīk šitādas šķērmi skābi rūtaini to-be-romantiskās vietas, iestādes 2. stāvā bija gultas ar baldahīniem un kopš bankrotēja Goija, kur varēja vārtīties ap tējas galdiņu ar kaut kādu tēju, kas nesa pēc zivīm, lai gan vajadzēja pēc krizantēmām, tad šī varētu būt alternatīva. Ņemot vērā, ka pa visu klubu bija kādi 10 cilvēki, apkalpojošo personālu ieskaitot, tad paliekot tur augšā, tur varētu ne tikai pavārtīties. Un varbūt pat lejā pie apsargiem (ja tādi tur ir), videokaseti nopirkt promejot.