Vakar speciāli braucu uz centru, lai nopirktu kausējamo materiālu un tad sačakarētu vienīgo ēdamkaroti mājā jaunā gada laimes liešanas vārdā. Pirms televīzijā, viens pakaļ otram, sāka uzstāties valži, es iekārtojos pie ploškas, turot virs tās jau pieminēto karoti, kurā ielikts salauzts alvas kaķis. Mans draugs, Misters Makgaivers, uzņēma laiku, lai redzētu, cik ilgi es izturēšu, jo alvas kušanas temperatūra ir 232 grādi vai kaut kas tāds. Laimes liešana draudēja izvērsties traģēdijā, turklāt valži jau bija sākuši runāt. Taču Misters Makgaivers nepadodas un dara visu, lai viņa fizikas stundas garām palaidusī draudzene jauno gadu sagaidītu kopā ar nenosakāmas formas ķiņķēziņu. Kas arī tika paspēts(pateicoties tam, ka karote ar alvas kaķi tika uzlikta uz elektriskās plītiņas, bet karotes kāts tika atbalstīts uz plītiņai blakus noliktās tējas krūzes malas), tikai ar to atšķirību, ka forma bija ļoti nosakāma - man izlējās sērfošanas dēlis, kas šķeļ viļņus.