Un šis ir īpašs ieraksts manai dzīvokļa biedrenei.
Kurai es vēlos pateikties par to, ka viņas klātbūtnē es varu būt visvairāk pati. Es varu gan nonstopā jokoties, un runāt par sevi ilgi un dikti, gan dzīt visādu nepieklājīgu bulšitu un pasmieties par tradicionālajām vērtībām, pasmieties par sevi, paķircināt viņu, utt, utt. Un man patīk, ka tad, kad es stāstu, kā es jūtos un ko es grasos darīt, viņa nekad mani nemāca, nekad nesaka, ka manā vietā viņa darītu tā vai šitā un ka tā domāt vai darīt ir stulbi vai tizli. Jo viņa man saka "ES TEVI SAPROTU". Un man prieks, ka visu šo 10 mēnešu laikā, kopš es te dzīvoju, mēs neesam ne reizi kasījušās, ne viena otru izbesījušas, kaut arī esam diezgan atšķirīgas. Viņa ļauj man būt tādai, kāda es esmu un pieņem mani tieši tādu un nemāca mani dzīvot un uzvesties. Un tas arī ir tas, ko es visvairāk gaidu no tiem, kas man ir nozīmīgi. Lai viņi ļauj man būt un neliktu justies, ka man kaut kas sevī jāslīpē, jālabo, manī pietrūkst vai ir par daudz. Viņa ir tik forša un ar viņu ir tik viegli kopā dzīvot, ka man ikreiz paliek skumji iedomājoties, ka kaut kad jau es pārcelšos prom. Tāpēc es turpinu šeit dzīvot, jo te es elpoju visbrīvāk un vispatiesāk.
Tāpēc viņa ir mans gada cilvēks un šis ir vienīgais salkanais ieraksts, kas te parādīsies šajos svētkos. Paldies, ka Tu esi tik forša! Un tas, kādu dāvanu viņa man uzdāvināja vispār lika manai mazajai un ļaunajai sirdij izkust.
Tātad, pacelsim glāzes par sievietēm, kuras ir cilvēki!