Sabiedriskā transporta sarunu šarms. Stāvu pieķērusies pie stangas, man blakus divas beibes ap 18. DC šūzi, noļukušas cepures, apaļi vaigi, pīrsingi. Abas man kaut kur knapi līdz zodam (ja palecas (jo es biju pāri 1,8m sadarbībā ar zābakiem)). Un tad nu es tik spicēju ausis un klausījos, kā viena no viņām apkopoja savu kniebienbilanci. Džeku vārdi, cik reizes (pārsvarā ar katru bija divas), kā arī situāciju apskati par brīžiem, kad istabā kniebiena laikā ienāk mazā māsa vai lielais brālis. Vēl kaut kādā brīdī viena no viņām atbalsta savu galvu pret manu roku, kas tā vien prasījās pēc: "Nu, vai tev ir ērti uz manas rokas, mazo pundur, ko?" Kā arī, abas kaut ko tur runā, runā un tad seko šitas teksts: "Viņai vajag džeku. Varbūt tad kaut ko no dzīves vairāk sapratīs."
Ak, sabiedriskais transport.