Sviesta Ciba |

mazaa (

mazaa_pukite) rakstīja,
@ 2003-04-09 19:04:00

???????
Vai tiešām viens cilvēks ir pelnījis tik daudz mīlestības, cik es saņemu no saviem apkārtējiem cilvēkiem????

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

maska
2003-11-06 02:40 (saite)

Slāpju mocīts viņš atver durvis,
Slāpju mocīts lejā kāpj,
Viņam mājās dzīvo burvis,
Bet sirdij tik un tā sāp.

Viņš pārskata savas vīna mucas,
Kaktā nomesto TNT –
Vienu skūpstu sirds tik lūdzas
Un lai tik ātri neizgaist, nē.

Lūk, šo spundi ārā raujot,
Būs reibums tāds kā no meitenēm,
Bet vientuļa dienas čupā kraujot
Paliek grūtāk atgriezties dzimtenē.

Viņš spiež talonus un vīzas mij
Un no klāja veras pēc tevis
Burvis kajīte gaida līdz naktij
Un aizmieg sapņos palicis uz zemes.

Bet viņš, viņš daiļavu satiek,
Viņi citā – baltā – kajītē jau.
Viņš stāsta kaut ko par viņas matiem,
Bet viņa to pie sevis rauj.

Tā vīns vienmēr atradīs glāzi,
Un glāzē kāds lūpas mērks
Un kad īstais īsto atradīs, ātri,
Viņu abu burvji mums aizkarus vērs.

Viņi izkāps kaut kad baltā krastā
Un liksies ka pienā tie pēdas liek
Viņš izlems savu namu atstāt
Un pielikt zīmīti: „Tiek pārdots sniegs”

Viens no viņiem lācī pārtaps,
Cits – oga salda rudeņos būs,
Un viņu bērni skries par vēju ātrāk
Un savas gaisa pūķus šūs.

Lūk, šo spundi ārā raujot,
Sapņaini mati biķerī krīt,
Un tā slaidās formas skaujot,
Tu reibdams no sapņa, zini, ka satiksi viņu rīt.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: