14 March 2026 @ 11:45 pm
842. Negribu  
Vakar atkal sanāca sleep deprivation. Uz pirmo konferences dienu aizgāju pēc 2h saraustīta miega un pēc tam, protams, gulēt aizgāju atkal tik 4os naktī un tas bija tik nepatīkami. Tādās reizēs uznāk sajūta, ka visa vibrēju vai trīcu, bet kad paskatos uz rokām, tad nekas netrīc fiziski. Bet tā sajūta ir tik pretīga un bailīga.
Kā veļasmašīna - griežas, griežas, un tad centrifūga - lenām ieskrienas, tad uz max apgriezieniem kādu minūti vai divas un tad lēnām norimst. Un tad visu dienu vajag lai atgulētu un atgūtos.

Atkal gribu padoties un pamest to PhD un pārcelties kaut kur citur strādāt rutīnas darbu ar 0 intelekta ieguldījumu, sakarīgu darba-dzīves līdzsvaru un labu algu un atvaļinājuma laiku.
Vai pārcelties un nestrādāt, tikai ceļot un baudīt dabu un pilsētas, un cilvēkus, un, lai kāds par to visu maksā.
Sen neko neesmu pierakstījusi darbam klāt, bet zinu, ka tik daudz vajag izdarīt vēl. Negribu lasīt tās publikācijas. 0 motivācijas kko pabeigt, bet zinu, ka vajag saņemties, un nav jau tik daudz palicis, un, ja saņemšos, tad jūlija beigās būšu brīva no šī visa. Bet kā lai saņemas, ja viss, ko es gribu darīt, ir gulēt un skatīties seriālus, un apceļot Taizemi?

1dien deguna starpsienas un polipu operācija zem pilnās anestēzijas, un tad nedēļu jāizlaiž fiziskās aktivitātes un 4 nedēļas nevajag lidot. Bet es ceru, ka tas ilgtermiņā palīdzēs ar degunu un galvu.
 
 
( Post a new comment )
Zane[info]mazaa_maasa on March 15th, 2026 - 03:41 pm
Bet par to zinātni - man patīk darboties laboratorijā ar šūnām un pētīt, kā bioloģiski aktīvās vielas tās ietekmē. Un ja no tā sanāk attīstīt praktiski pielietojamu produktu, tad ir gandarījums, ka esmu piedalījusies procesā, lai kādam kļūtu labāk.
Man nav īsti viena noteikta mērķa, ko gribu saprast vai izpētīt līdz galam, man patīk nomainīt tēmas un apgūt plašāku loku, lai arī seklākā līmenī. LU vairāk darbs bija ar ādas šūnām, te ir sirds un nieru šūnas, citas aktīvās sastāvdaļas un mērķi, lai arī metodes pa lielam tās pašas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on March 15th, 2026 - 04:16 pm
Bet tas viss tā kā grozās pa biomedicīnu?

Mana garīgā skolotāja, pirms kļuva par dziednieci, nostrādāja 17 gadus biomedicīnas klīnikā.

Viņas stāsts ar PhD, starp citu, ir tāds, ka Zviedrijā viņa aizstāvēja PhD 1990-tajos gados, taču latvieši gribēja, lai viņa aizstāv vēlreiz te. Viņa nosprieda, ka, ja viņas izglītība ir pietiekami laba, lai strādātu zemkopības ministrijā, viņa var bez tā LV PhD iztikt. Tā arī nedabūja.

Man šis viss šķiet ļoti interesanti, ko Tu raksti, jo mana vecmāmiņa bija ārste, mamma bija ar medmāsas izglītību, es pats esmu strādājis Baltijas HIV asociācijā, kaut tur nevajadzēja ārstniecības 6 gadīgo izglītību, pietika ar kursiem.

Man bioloģijā, beidzot vidusskolu, bija laikam vissliktākā atzīme - 7. Tāpēc ļoti patīk saprast un lasīt par to, jo skolas laikā bija citas prioritātes.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on March 15th, 2026 - 06:26 pm
Tagad nav vēlreiz jāaizstāv, bet jādabū atzinums, ka ir pielīdzināms grāds.

Šūnu darbi iet zem biomedicīnas tēmas, kas LU bija zem Bioloģijas fakultātes un BMC - ar medicīnisko izglītību tam īsti nav saistības un noteikti nav vajadzības pēc tādas :D Es pabeidzu bio bak un maģ un tagad esmu biomed inžen PhD procesā.
Bet skolā man bio neinteresēja un īsti arī nesapratu, ko tur no manis gribēja; kkādā brīnumainā veidā dabūju 7 visu laiku. Bet tā īsti es bio atklāju kādus piecus gadus pēc skolas pabeigšanas, un uzsāku tik sestajā ^^' nebija mana pirmā izvēle un mēģinājums augstākajā izglītībā :D
(Reply) (Parent) (Link)