Bet tas viss tā kā grozās pa biomedicīnu?

Mana garīgā skolotāja, pirms kļuva par dziednieci, nostrādāja 17 gadus biomedicīnas klīnikā.

Viņas stāsts ar PhD, starp citu, ir tāds, ka Zviedrijā viņa aizstāvēja PhD 1990-tajos gados, taču latvieši gribēja, lai viņa aizstāv vēlreiz te. Viņa nosprieda, ka, ja viņas izglītība ir pietiekami laba, lai strādātu zemkopības ministrijā, viņa var bez tā LV PhD iztikt. Tā arī nedabūja.

Man šis viss šķiet ļoti interesanti, ko Tu raksti, jo mana vecmāmiņa bija ārste, mamma bija ar medmāsas izglītību, es pats esmu strādājis Baltijas HIV asociācijā, kaut tur nevajadzēja ārstniecības 6 gadīgo izglītību, pietika ar kursiem.

Man bioloģijā, beidzot vidusskolu, bija laikam vissliktākā atzīme - 7. Tāpēc ļoti patīk saprast un lasīt par to, jo skolas laikā bija citas prioritātes.