Es, protams, esmu ljoti pateicīga cilvēkiem, kas izpilda miesnieka pienākumus manā vietā par attiecīgu atalgojumu, tāpat kā cietumu, kapu un morgu apkalpojošam personālam, kā arī tiem labajiem ļaudīm, kas dažās pasaules vietās izpilda nāves sodu sabiedrības vārdā, bet tomēr naivi ceru, ka neviens no viņiem negūst baudu pildot savus darba pienākumus.
Atšķirība starp fermām un iepriekš apspriestajām nožogotajām teritorijām ir tā, ka pirmajās iestādēs lopiņi tiek nogalināti maksimāli humāni (netrenkājot un neliekot bezmērķīgi cīnīties par savu instinktu izdzīvot)...pieņemu, ka tikt sašautam vienu vai vairākas reizes un vēl joprojām cenšoties izbēgt nožogotā teritorijā ir nepatīkamāk!
P.s. nevienu knisli neesmu nogalinājusi bez pamata. nejauši ir piedodama arī cilvēka slepkavība. un nesākšu nemaz tēmu par saprāta, nervu sistēmas un citām atšķirībām starp tik dažādām dzīvnieku klasēm. tad jau būtu arī jāizvairās no bradāšanas pa zāli un koku ciršanas, tā kā tas arguments ir galīgi garām.