Neizprotu Tavu pieeju Jautājumam. Ja reiz pīksti, ka nevienai neinteresē (par to gan es šaubos), bet nedari sevi ne druskas pieejamāku tām, kam, iespējams, Tu tomēr interesē, nu tad ko?! Tu no nabaga meitenēm prasi dzelžainu pacietību un aklu ticību, ka, sasniedzot galamērķi a.k.a. pili aiz trejdeviņām durvīm, sasniegtais izrādīsies tā vērts? Un vai Tu kādreiz esi iedomājies, ka tas nav vienvirziena process?